Zēns

es deju tikai iesāku
paši jūs turpināt
paši sūdzības svešiem
caur mākslām paužat
paši izspēlējat caur mani
savas vājības un atmiņas
es nedaru ne-neko
manis nav es esmu ēna
vērotājs aiz spilvena malas
nekad neguļošs dīvainis
caurvij visus motīvus
redzams nav, nosakāms nav
mīlu, ienīstu, ņirgājos
kopā ar jums vai pret
es spēlējos ka esam cilvēki
taktis no pagātnes
smīdina nevis sāp
reiz tu mani uzskatīsi par mākslu
vai varbūt es jaucu ar pagātni
un tu ej šo loku jau piekto reizi
mēs katru reizi aizmirstam
tad es atceros agrāk