miglojos

mēs dejojām neatskatoties nakts bija pagājusi plānā burzmā alkohola smieklos nepatiesās parunās aizplēnējusi sārtos dūmos mēs dejojām nedomājot rīta gaisma sēdēja dzeltenos aizkaros un netraucēja ignorēt draudus uzņemties parādus atmaksājamus asinīs badā sajauktos mūžos mēs dejojām priecājoties skaisti var būt nepareizi nepiedienīgi skaistums nedzīvo pārāk baltās telpās pārāk baltās domās aprēķinātās rīcībās mēs dejojām izsalkuši ap matraci skrāpējās kautrs kauns viņas apziņa vainas apziņa netika mums klāt mēs dejojām aizvērtām acīm redzēdami citā dimensijā

tu ar savu labo sirdi šeit neko nepanāksi viņi tevi nesaprot kad tu saki labus vārdus viņiem - tu vienmēr lamājies ķīniski tu mācies viņiem izpatikt viņu valodā bet tu smieklīgi saki "kakis" un pēc tā vairs negribas riskēt ja tu aizbrauc mājās kur neesi bijis 20 gadus vai varbūt vispār nekad viņi arī tevi nesaprot tava runa ir pārāk svešāda un viņi nezina, kā tas ir runāt labus vārdus nesaprastam

man patīk šodiena es šodienā gribu būt viena spēlēties ar kaijām matos citu rakstītās zālēs ūdenszāles svešās šķipsnās kā saulrietā tu man pasaki kāpēc vienatnei ir tik grūti palikt vienai un klauvējieni pie durvīm spēkā nerimstas veļas mašīnas centrifūgas troksnī klab arī tavi soļi un visur apkārt uzmācas dzīvība kliedzot vienatnei ardievas tu vairs nejūties brīvs arī aiz slēgtām durvīm dzīvības kaijas nāk plosīt tavu laiku un pieķēzīt atmiņas kuru tev vēl nav es gribu atjaunot klusumu diennakts ritmu skavās un atzīt cik nevajadzīgi lieki mēs uzdodam muļķīgus jautājumus tā vietā lai saņemtos aizbraukt Āfrikas saulrietos gremdēt tukšumus bungu ritmos tumsai tuvojoties pūlī just cik droši būt vienam tādā dzirksteļu kūlī un nedomāt par to vai kaimiņš laiku pavada ciešami labi un kādēļ velkas līdzi ja nevēlas dejot gribas pārstāt runāt tukšas muļķības par plāniem paies laiks un es pieradīšu tā nav mana atbildība ļauties vienas vienumam sevi ēst kādr...

* izkliedz pretīgas ķērkas novazātās vārnas aiz stūra zākā tevi lamu vārdos ej tālāk projām salīcis tikai kabatā roka, tev nezinot priedes mizas gabalu čamda

* labi, tu iekūņosies dziļāk bet kādu dienu tāpat pie tevis atnāks kāds tāds es un teiks ka laiks uz ziemeļiem braukt jā, šeit viss varbūt būs beidzies varbūt nebūs vairs nekā vērta bet ziemeļos būs gaismiņas būs sals un brīnumīgi kāvi es gribu, lai tu notici, ka arī galējs variants ir skaists un ka tu vienmēr paspēt varēsi uzcelt iglu un zivis ķert

* sēdi pie galdiem nokrautiem grāmatām nelasi blenz rozā tapetēs aizmirsti, ko gribēji kāpēc vispār sēdēji piecelies, aizej atceries atnāc atpakaļ turpini sēdēt

* caur putekļiem, sniegu un mākslīgi tumsnējām dienām es vēroju tevi noliecam galvu palicis vēl tikai mazliet spītības tavās acīs to nespēja aizmālēt dūmi to nenodzēsa vakarējais vīns kaut kas tevī vēl zina vēl atceras, ko tu gribi tev tikai tas jāsatiek pirms man aizputēs acis

* zibošu domu lēkmes sāpīgu skudriņu zibšņi lokos kā pēdējā brīdī pirms bet šaudās tikai sveces liesma elpu aizrauj pirms katra vārda greizas skaņas tirpoņa slāpē dod padzerties, atlaid mani ar iedvesmu slimos viņi nežēlo kustības seko man vai es tām vēl šovakar neizdzist, atjēgties paspēt un tad vairs nav nozīmes tālāk kur ejam mēs zust ja vien varētu pretoties un izdzēst apsēstību radīt bet migla vairs nepienāks un sniegs drīz būs melns

What does ADHD executive function impairment feel like? If you have ever been getting less than optimal amount of sleep for a while, and then tried to wake up early for something you really didn't want to do, you might know. When the alarm goes off, you find yourself slowly getting ready, washing up, making breakfast.. until at the next safety alarm time you set last night you realize you hadn't even sat up and are in fact still sleeping comfortably. More troubling options include statements like "I cannot wake up until I've found that engineer" or "I must decide what to wear, let me go through my closet.. in my mind.. while I'm still asleep", or "I can't get up until that essay is finished." This is a perfect metaphor for what it feels like to act irresponsibly with ADHD. It's not that you don't know better, or that you would really be a terrible person by nature. Your brain cherry-picks details from the real circumstan...