mēs dejojām

mēs dejojām
neatskatoties
nakts bija pagājusi
plānā burzmā
alkohola smieklos
nepatiesās parunās
aizplēnējusi
sārtos dūmos

mēs dejojām
nedomājot
rīta gaisma
sēdēja dzeltenos aizkaros
un netraucēja
ignorēt draudus
uzņemties parādus
atmaksājamus asinīs
badā
sajauktos mūžos

mēs dejojām
priecājoties
skaisti var būt
nepareizi
nepiedienīgi
skaistums nedzīvo
pārāk baltās telpās
pārāk baltās domās
aprēķinātās rīcībās

mēs dejojām
izsalkuši
ap matraci skrāpējās
kautrs kauns
viņas apziņa
vainas apziņa
netika mums klāt
mēs dejojām
aizvērtām acīm
redzēdami
citā dimensijā