Zibošu domu lēkmes

*
zibošu domu lēkmes
sāpīgu skudriņu zibšņi
lokos kā pēdējā brīdī pirms
bet šaudās tikai sveces liesma
elpu aizrauj pirms katra vārda
greizas skaņas tirpoņa slāpē
dod padzerties, atlaid mani
ar iedvesmu slimos viņi nežēlo
kustības seko man vai es tām
vēl šovakar neizdzist, atjēgties paspēt
un tad vairs nav nozīmes
tālāk kur ejam mēs zust
ja vien varētu pretoties
un izdzēst apsēstību radīt
bet migla vairs nepienāks
un sniegs drīz būs melns