man patīk šodiena

man patīk šodiena
es šodienā gribu būt viena
spēlēties ar kaijām matos
citu rakstītās zālēs
ūdenszāles svešās šķipsnās
kā saulrietā

tu man pasaki kāpēc
vienatnei ir tik grūti palikt vienai
un klauvējieni pie durvīm
spēkā nerimstas
veļas mašīnas centrifūgas troksnī
klab arī tavi soļi
un visur apkārt uzmācas dzīvība
kliedzot vienatnei ardievas
tu vairs nejūties brīvs
arī aiz slēgtām durvīm
dzīvības kaijas nāk plosīt
tavu laiku un pieķēzīt
atmiņas kuru tev vēl nav

es gribu atjaunot klusumu
diennakts ritmu skavās
un atzīt cik nevajadzīgi lieki
mēs uzdodam muļķīgus jautājumus
tā vietā lai saņemtos aizbraukt
Āfrikas saulrietos gremdēt tukšumus
bungu ritmos tumsai tuvojoties
pūlī just cik droši būt vienam
tādā dzirksteļu kūlī

un nedomāt par to vai kaimiņš
laiku pavada ciešami labi
un kādēļ velkas līdzi ja nevēlas dejot
gribas pārstāt runāt
tukšas muļķības par plāniem
paies laiks un es pieradīšu
tā nav mana atbildība

ļauties vienas vienumam sevi ēst
kādreiz varbūt kļūs par daudz
tad lūdzu pieklauvē
es atkal vēlēšos runāt