kad es skrienu

-
kad es skrienu
mana parastā galva
atraujas no ķermeņa
aizlido priedēs
tikai aukliņa tur
kā oranžu balonu
kādu kaitinoši bērni
saņem pie pusdienām
makdonaldā
bet man paliek uz brīdi
mana labā galva
tā, kas spēj domāt lēnām
spēj sevi savākt
redz pasauli skaidri
kaut varētu tā palikt
uz vienmēr

Komentāri

Ierakstīt komentāru

Šī emuāra populārākās ziņas

atspīdums ūdens glāzē

-
atspīdums ūdens glāzē tu nāc no citas pasaules un es varu tevi redzēt tikai kad tu spoguļojies kaut es varētu kaut kā tev uzrakstīt kā klājas šeit bet man aptrūcies spoguļtintes un lūpukrāsu tu nemāki redzēt un atkal tu izliecies ka ar mani nemaz neflirtē es tev esmu tikpat kā man tu nezināmi intriģējoša bet tu pat izliecies piemīlīgi un man gribētos zināt vai tajā otrā pasaulē tu esi izņēmums vai likums
Lasīt vairāk

Zibošu domu lēkmes

-
* zibošu domu lēkmes sāpīgu skudriņu zibšņi lokos kā pēdējā brīdī pirms bet šaudās tikai sveces liesma elpu aizrauj pirms katra vārda greizas skaņas tirpoņa slāpē dod padzerties, atlaid mani ar iedvesmu slimos viņi nežēlo kustības seko man vai es tām vēl šovakar neizdzist, atjēgties paspēt un tad vairs nav nozīmes tālāk kur ejam mēs zust ja vien varētu pretoties un izdzēst apsēstību radīt bet migla vairs nepienāks un sniegs drīz būs melns
Lasīt vairāk

mēs dejojām

-
mēs dejojām neatskatoties nakts bija pagājusi plānā burzmā alkohola smieklos nepatiesās parunās aizplēnējusi sārtos dūmos mēs dejojām nedomājot rīta gaisma sēdēja dzeltenos aizkaros un netraucēja ignorēt draudus uzņemties parādus atmaksājamus asinīs badā sajauktos mūžos mēs dejojām priecājoties skaisti var būt nepareizi nepiedienīgi skaistums nedzīvo pārāk baltās telpās pārāk baltās domās aprēķinātās rīcībās mēs dejojām izsalkuši ap matraci skrāpējās kautrs kauns viņas apziņa vainas apziņa netika mums klāt mēs dejojām aizvērtām acīm redzēdami citā dimensijā
Lasīt vairāk