ir 2 naktī

 Atgriezīšos pie veciem paradumiem.

Ir savs šarms. Nakts vidus, "skolas" nakts, rīt daudz kas jāpaveic, un divreiz vēl sev jāpārkāpj. Tikai rīt ir darbs, un nevis skola, un vēl šis tas, tā tik ļoti pieaugušā dzīve, kas dīvainā kārtā man neapriebās diezgan daudzus gadus. Man, lai gan negulēšanu turēt jau sen nespēju, tikai gluži nesen atjaunojās vēlme rebeloties kā vidusskolā. Neiet laicīgi gulēt. Izdarīt kaut ko mazu, bet stulbu, un no tā radīt dramatisku tekstiņu, piemēram. 

Man bija laba mūzikas gaume tajos laikos, you know, tā ir laba pleiliste, tagad klausos. Skolas laikos arī. Taču es domāju vēlāko, no pirmā, otrā gada pēc. Mazliet smeldzīgi, bet kad tu gadu esi klausījies franču popu uz apli, un tad piemetis beidzot klāt nedaudz franču alt rock, nu... tādi kadri kā Massive Attack, Portishead, Hrsta, Chelsea Wolfe, NIN.. they hit differently. 

Šķiet, tajos laikos es zināju, kā rakstīt dramatisku, simbolu pilnu, svešam nesakarīgu taču nu tik ļoti māksliniecisku pus-publisko dienasgrāmatu. Zināju, ka tas var arī palīdzēt ja ne sakārtot galvu, tad vismaz izlikt smadzenes uz autopsijas galda, mazliet izķidāt, samest neironus pa plauktiņiem vēlākai apskatei.

Apmēram šādi.

Nu, tad aiziet. Darīsim tā atkal, vēl. Ir, ko krāmēt, slāņot, sakārtot, skalpelēt. 

Pšššščččšssssskkkkkkhhsm.